532f0dbc9c1e1

Šķirnes raksturojums: Lielais Šveices ganu suns ir spēcīgs, muskuļots, liela auguma suns, kura ķermenis ir nedaudz garāks par tā augstumu. Priekškājas ir taisnas un stingras, ar kompaktām, apaļām ķepām. Krūtis ir platas un dziļas, krūšu kauls sniedzas dziļi aiz priekškājām. Galva ir liela, piere plata un pāreja uz kaklu vienmērīgi līdzena. Pieres daļai jābūt aptuveni tik pat garai kā purna daļai, zobiem jāsakļaujas šķērveida sakodienā. Acu krāsa var variēt no riekstu brūnas līdz tumši brūnai, skatiens ir laipns un inteliģents. Purns nav smails, degunam un lūpām vienmēr jābūt melnām. Trīsstūrveida ausis ir nokarenas un vidēji lielas. Garā aste sniedzas līdz pat paceles stiegrai. Lielajam Šveices ganu sunim ir brīnišķīgs trīskrāsains, dubults apmatojums (melns ar bagātīgām baltām un rūsganām iezīmēm). Ārējais apmatojums slānis nav garāks par 5 cm, zem tā slēpjas blīva pavilna. Rūsganas krāsas plankumiem jābūt virs katras acs, uz abiem vaigiem un krūšu abās pusēs. Vēlams, lai krāsojums būtu simetrisks. Astes galam, purna vidusdaļai un krūtīm jābūt baltām. Balta apkakle vai balti plankumi uz kakla nav pieļaujami. Jebkura cita pamatkrāsa, izņemot melno, tiek diskvalificēta.

Temperaments: Lielais Šveices ganu suns nav agresīvs, taču ir nosvērts, vērīgs un ar izteiktu aizsarga instinktu. Gatavs pakļauties un izdabāt, tas lieliski saprotas ar bērniem. Vienmēr lojāls un mīlošs, tas labi sadzīvo arī ar citiem mājdzīvniekiem un suņiem. Piemīt spēcīgs teritoriāls instinkts, tādēļ suni vienmēr vajag iepazīstināt ar viesiem un jaunpienācējiem ģimenē, iepazinies Lielais Šveices ganu suns ļoti ātri pieņem visus. Tas ir lielisks, modrs, vērīgs sargsuns, kurš ries un pievērsīs uzmanību pat visniecīgākajam, aizdomīgākajam troksnim. Šim sunim nepieciešams nepārtraukts kontakts ar cilvēku, tādēļ to vēlams turēt kā ģimenes locekli. Kaut ar citiem mājdzīvniekiem sadzīvo labi, Lielais Šveices ganu suns dažreiz mēdz padzenāt tos. Šī šķirne ļoti lēnu nobriest gan fiziski, gan mentāli, „kucēnu prātā” tie var dzīvot līdz pat 2-3 gadiem.

Augstums skaustā: 60-72 cm

Svars: 59-61 kg

Veselības problēmas: Līdzīgi kā citām lielajām suņu šķirnēm Lielajam Šveices ganu sunim ir nosliece saslimt ar kuņģa sagriešanos un gūžu displāziju. Daudziem šīs šķirnes pārstāvjiem sastop distihiāzi – slimību, kad plakstiņos ieaug liekas skropstas, tās var sagriezties un augt uz acs gļotādas pusi, nemitīgi to kairinot un skrāpējot. To var novērst ar nelielu ķirurģisku operāciju un parasti nesagādā nekādas problēmas. Dažām šķirnes līnijām ir novērota epilepsija un gremošanas traucējumi.

Turēšanas apstākļi: Lielo Šveices ganu suni var turēt iekštelpās, ja sunim nodrošina pietiekošu fizisko slodzi. Suns dod priekšroku vēsākam klimatam, un tam pietiks ar nelielu dārzu, kur izskrieties un izlādēt enerģiju.

Treniņi: Nepieciešami vidējas slodzes treniņi.

Dzīves ilgums: Aptuveni 10-11 gadi.

Kopšana: Ļoti viegli kopjams suns, nepieciešams tikai regulāra izsukāšana ar matu birsti. Apmatojums izkrīt vidēji daudz visa gada garumā.

Šķirnes vēsture: Lielais Šveices Ganu suns ir cēlies no ganu un fermeru saimniecībām Alpu kalnos. Viņš ir lielākais un, iespējams, arī pats vecākais no 4 Šveices ganu suņu šķirnēm – Lielais Šveices ganu suns (Great Swiss Mountain Dog), Apenzellas ganu suns (Appenzell Cattle Dog), Entlebuhas ganu suns (Entlebuch Cattle Dog) un Bernes ganu suns (Bernese Mountain Dog). Šveices ganu suņi tiek uzskatīti par Romāņu mastifu pēctečiem, kas tika ievesti Šveices reģionā aptuveni 2000 gadu atpakaļ. Visas 4 jau minētās šķirnes atšķiras pēc auguma izmēriem, taču tām ir vienāds apmatojuma krāsojums. Lielā Šveices ganu suņa lielais spēks devis tam iesauku ”nabagā vīra zirgs” („poor man’s horse”). Iespējams, ka Lielais Šveices ganu suns ir devis zināmu ieguldījumu arī sanbernāra šķirnes attīstības vēsturē. Brīdī, kad sanbernāri kļuva populāri, Lielais Šveices ganu suns pilnībā zaudēja savus piekritējus un gandrīz izzuda kā šķirne. Lielo Šveices ganu suni atkal no jauna atklāja suņu izstādē 1908. gadā Dr. Alberts Heims (Dr. Albert Heim), autoritāte Šveices ganu suņu attīstības vēsturē. Viņš sāka publicēt rakstus par šo šķirni un iedrošināja cilvēkus veidot audzēšanas programmas, lai atjaunotu tās zudušo popularitāti. Iecere izdevās un patreiz šķirnei ir stabils piekritēju loks. Amerikas Savienotajās Valstīs Lielais Šveices ganu suns pirmo reizi tika ievests 1967.gadā, un šīs šķirne ir apstiprināta Amerikas suņu audzētāju klubā (American Kennel Club), taču pašlaik šī šķirne ir diezgan reti sastopama pat tās dzimtenē Šveicē. Šķirnes dabīgie talanti ir pēdu dzīšana, apsardze, sacensības uz paklausību un pajūgu vilkšana.

Avots: Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dinozoo.lv