Ja savam vīram (draugam, vecākiem, jau pieaugušajiem bērniem vai jebkuram citam, ar ko kopā dzīvojat) esat zvērējuši visu atlikušo mūžu mazgāt traukus, nest miskasti, atdot televizora pulti, nekad nestrīdēties un, protams, rūpēties par suni, no sirds apsveicu – jūs esat jau pusceļā! Līdz ko esat saņēmuši „Jā!” vārdu, sāksiet domāt, kādu sunīti ņemt? Pirms sākat pētīt suņu šķirnes vai apsvērt domu par suni no patversmes, es ieteiktu uzburt ainiņu par to, kā jūs iedomājaties dzīvi ar suni? Ko jūs ar viņu gribētu kopā darīt? Vai jūs iedomājaties, kā kopīgi no rītiem dodaties pa mežu skriet? Vai varbūt siltos vasaras vakaros sēžat kādā āra kafūzī, triecat alu un suns mierīgi guļ jums pie kājām? Gribat, lai suns sargā māju? Vai gribat viņu visur ņemt līdzi? Apdomājiet, cik fiziski daudz jums ir spēka un cik daudz laika jums diennaktī ir? Vai jums ir bērni? Citi dzīvnieki? Māja? Dzīvoklis? Atvainojiet, bet cik jūs pelnāt? Jums jāizdomā, kāds ir jūsu ideālais suns un kā tas iekļaujas jūsu dzīvē.

Es biju iedomājusies visu iepriekšminēto, tāpēc manā prātā sāka tapt suņa fotorobots. Kā tad ar mīlestību no pirmā acu skatiena? Come on! Dzīvē ir tik maz izvēļu, ko var izvērtēt ar prātu! Vīrā iemīlas un viss, bērni piedzimst tādi, kādi viņi ir, vecākus neizvēlas, kaimiņus ne tik…Labi, ka man ar visiem ir paveicies, bet es negribēju šo idilli jaukt, tāpēc izlēmu suni izvēlēties atbilstoši mūsu dzīves ritmam un iespējām. Kopīgi no rītiem doties pa mežu skriet es varētu ar suni, kam ir garas kājas un kurš skries pakaļ man, nevis zaķiem. Āra kafūžos pie kājām man varētu gulēt mierīgs, līdzsvarots suns, kurš neizskatās pēc rīkļu rāvēja, bet ar kuru pa tumsu droši varu nokļūt mājās. Māju vislabāk sargās signalizācija, tomēr gribēju suni, kurš ne tikai neļautu zagļiem visu aizstiept prom, bet arī pats neaizlektu tiem līdzi. Esmu jauna, veselīga sieviete, man ir pilnas slodzes darbs no pl.09:00 līdz pl.18:00. Bērnu pagaidām nav, bet ir kaķi. Māja ar pagalmu. Nauda – nav tā, ka pazūd melnajā caurumā. Šie bija mani pirmie atskaites punkti, lai saprastu, ka gribu liela auguma suni, sargu, ar mīlīgu izskatu, lai var cilvēkos rādīties un tie nebēgtu kur kurais. Man bija pilnīgi skaidrs, ka gribu, lai suns var dzīvot iekšā, jo es taču nevaru pārvākties dzīvot uz pagalmu. Un tomēr lielu suni, kurš guļ dīvānā ar pulti pie sāniem es arī īsti nespēju pieņemt. Tātad es meklēju suni, kuram ir īsa spalva, bet kas nevar gluži būt arī samta kažociņš, kam cauri pūš visi vēji. Un siekalas, tikai bez siekalām, jo man tā jau klibo ar mājas kopšanu. Kad jums ir skaidrs ilūzija par to, ko vēlaties, izlasiet šķirņu grupu aprakstus:

1.grupa – Aitu un ganu suņi

2.grupa – Pinčeri, šņauceri, molosi, Šveices kalnu suņi

3.grupa – Terjeri

4.grupa – Takši

5.grupa – Špici un pirmatnīgie suņi

6.grupa – Dzinējsuņi, asinspēdu dzinējsuņi un radniecīgās šķirnes

7.grupa – Putnusuņi

8.grupa – Retrīveri un ūdenssuņi

9.grupa – Kompanjonsuņi

10.grupa – Kurti, vējasuņi

Neskatoties uz lielajām atšķirībām izskatā, tām šķirnēm, kas pieder kādai konkrētai grupai, būs līdzīgas īpašības. Vislabāk, ja izlasīsiet visu šķirņu aprakstus. Izlasiet vēsturi tām šķirnēm, kas jūs ieinteresē. Kādam nolūkam tās tika veidotas? Ja šķirne ir veidota, lai medītu, diez vai suns ar mierīgu sirdi varēs paiet garām jūsu vecmāmiņas vistu kūtij. Ja šķirne veidota, lai sargātu, vai tiešām tas būs piemērotākais suns jūsu ģimenei, ja bieži rīkojat dārza svētkus un esat iedomājušies, ka suns, luncinādams asti, rāmi pielēkšos pie viesiem un laizīs visiem mutes. Un jo īpaši tad, ja jums ir bērni. Arī Zeltainie retrīveri ir mednieki, tomēr tie nevis nokoda, bet pienesa pīles, līdz ar to šie suņi labprāt peldēsies jebkurā ūdenstilpnē un tiem būs viegli iemācīt pienest jums čības. Ja jūs ciest nevarat suņu riešanu, neņemiet suņus – zvaniņus, kas vēsturiski tieši tam arī bija paredzēti, lai skaļi rietu un ziņotu par atnācējiem. Vienvārdsakot, izvērtējiet šķirnes un atlasiet vismaz piecas. Varbūt izvēli jums palīdzēs izdarīt arī vietne Breed Breakdown, kur var norādīt dažādus parametrus tam, kādu suni vēlaties, un – ta dā – no visām šķirnēm jums tiks atlasīti piemērotākie.

Šis ir īstais brīdis, lai saprastu, vai vēlaties šķirnes suni? Varbūt esat gatavi dot mājas kādam, kurš ir palicis bez tām? Esmu izstāžu meitene – bez manis nav notikusi neviena lielā suņu izstāde kopš dzīvoju Rīgā. Un tie ir vismaz 10 gadi pirms es pati kļuvu par suņa saimnieci. Man bija svarīgi ņemt šķirnes suni, jo gribēju beidzot tajās arī piedalīties, ne tikai vērot no laukumu un angāru malām. Bet, ja jūs neesat izstāžu meitene, aizbrauciet uz kādu no patversmēm. Tur ir brīnišķīgi, skaisti suņi, un kāds no tiem noteikti atbildīs jūsu dzīves veidam un vēlmēm. Speciālisti, kas tur strādā, uzklausīs jūsu vīziju un piemeklēs visatbilstošāko suni. Ja neesat pārliecināti, neņemiet to pirmajā dienā. Atnāciet nākamajā, izvediet pastaigā. Atnāciet aiznākamajā. Nāciet nedēļu, divas – iepazīstieties. Nebaidieties ņemt pieaugušu suni. Jūs aiztaupīsiet sev peļķes pa visu māju un sagrauztus kurpju pārus. Jūsu priekšā stāvēs suns, kurš augumā būs tieši tik liels vai mazs, kādu nu jūs viņu redzēsiet. Dzīve patversmē nav kūrorts. Protams, ka katram no to iemītniekiem ir savs skarbais dzīvesstāsts. Atcerieties, ka patversmē suns ir nemitīgā stresā – viņš nevar kārtīgi izgulēties, jo apkārt nepārtraukti ir kāds troksnis, nav neviena, kas ar šo suni regulāri nodarbotos, mācītu labas manieres, vestu pastaigās. Nebrīnieties, ja suns jums nemetas ap kaklu vai tieši pretēji – metas ap kaklu tā, ka jūs esat augšpēdus. Ir maz tādu gadījumu, kad suns ir tik bailīgs vai agresīvs, ka vairs nav spējīgs iekļauties ģimenē. Jums arī tādu suni neviens nepiedāvās. Jums nav svarīgi papīri, bet gribat

Lai saprastu suņus, ir jāvēro vilki. Vien dažas National Geographic filmas aiztaupīs krietni vien nepatikšanu, kas rodas no vienkāršas nesaprašanās. Arī, ja jums mājās dzīvo Čivava, kas pēc skata itin nemaz nelīdzinās vilkam.